Grīņu dabas rezervātā atjauno Latvijā izzūdošu dzīvotni
28. septembris, 2021 pl. 11:00
Lai Grīņu dabas rezervātā atjaunotu Latvijā izzūdošo dzīvotni slapji virsāji, Dabas aizsardzības pārvaldes un Pasaules dabas fonda kopīgās iniciatīvas “Daru labu dabai” laikā, iesaistoties brīvprātīgajiem no Swedbank Latvia komandas, veikti biotopa atjaunošanas darbi, izmantojot vēsturisku virsāju uzturēšanas metodi – uguni. 
Atjaunošanas darbi notika teritorijā, kas vēsturiski izveidojusies kā virsāji. Grīņu dabas rezervāta teritorijas un tās apkārtnes savdabīgais hidroloģiskais režīms un vairāku gadsimtu garumā regulārie ugunsgrēki ir radījuši meža un virsāju kompleksu, kurā sastopama Latvijā īpaši aizsargājamā augu suga grīņu sārtene. Pēc pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados notikušā apjomīgā ugunsgrēka tajos laikos valdošās meža politikas dēļ nodegušajos virsājos tika savagota augsne un ieaudzēts priežu mežs. Mākslīgi izveidotās mežaudzes nav bioloģiski vērtīgas, tādēļ, izvērtējot visus apstākļus, nolemts veikt virsāju atjaunošanas darbus, jo šī dzīvotne Latvijā gandrīz izzudusi, kā arī tas atbilst Grīņu dabas rezervāta izveides mērķim.
Pašreiz trīs meža kvartālos izveidoti atvērumi, nocērtot kokus, bet iniciatīvas “Daru labu dabai” laikā divos no atvērumiem ar plašu ugunskuru palīdzību nodedzināta zemsedze. Tādejādi tiek samazināta konkurence augu starpā un palielinātas izredzes ienākt viršiem un grīņu sārtenei, kuru labvēlīgai augšanai nepieciešamas atklātas platības – slapjie virsāji.
Slapjie virsāji ir ārkārtīgi rets biotopu jeb dzīvotņu veids, kas aizņem tikai 0,01% no Latvijas teritorijas. Kādreiz virsāji tika izmantoti ganībām un tos uzturēja ar ganīšanas, pļaušanas un kontrolētas dedzināšanas palīdzību. Mūsdienās, kad teritorijā ganības vairs nenoris, biotopa atjaunošanai nepieciešami īpaši apsaimniekošanas pasākumi.
Grīņu dabas rezervāts dibināts 1936. gadā, lai aizsargātu retu augu sugu grīņu sārtene, kura sastopama tikai Pāvilostas, Sakas, Ziemupes apkārtnē. Tā platība ir 1504 ha. Bez grīņa sārtenes teritorijā sastopami arī tādi aizsargājamie augi kā Buksbauma grīslis, Sibīrijas skalbe, parastā purvmirte, dažādu sugu dzegužpirkstītes u.c.