Kurzemnieki Latvijai simtgadē dāvina labus darbus dabai

---

“Dabas teritorijas ir vajadzīgas mums visiem. Ilgtermiņā tā ir vienīgā iespēja, kā dzīvot veselīgā vidē un sabiedrībā, tādēļ Latvijai simtgadē vēlējāmies kopā ar iedzīvotājiem paveikt maksimāli daudz darba Latvijas dabas vērtību saglabāšanā. It sevišķi tur, kur bez cilvēka rokas šīs vērtības pamazām aiziet bojā. Ceram, ka mūsu paveikto darbu, labi turpinot arī nākamajos gados, novērtēs ne vien mūsu, bet arī mūsu mazmazbērnu paaudze un tas kalpos par iedvesmu arī citu cilvēku aktīvākai rīcībai,” uzsver Pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.

Lai atjaunotu pamazām aizaugošos, retos kaļķainos zāļu purvus, kas Latvijā saglabājušies pavisam nelielās platībās, Kurzemē vasarā un rudenī notika trīs talkas. Divas talkas kopā ar brīvprātīgajiem notika zāļu purvā Šlīteres Zilo kalnu pakājē, novācot niedru, ieaugušo krūmu un zālaugu apagumu. Talkas notika Latvija Vides finansēta projektā "Nacionālie parki laiku lokos". Savukārt viena – zāļu purvā pie Lukņu ezera dabas liegumā “Ances purvi un meži”, kur, atmežojot un atkrūmojot teritoriju, brīvprātīgie palīdzēja retam augam – dzeltenajai akmeņlauzītei, kuras dzīvotne purvā sākusi aizaugt ar krūmiem.
 
Latvijai simtgadē kurzemnieki uzdāvināja arī vairākus jaunatklātus dižkokus Ances pagastā Irbes upes krastā, kuri gadu gaitā bija ieauguši starp citiem kokiem un krūmiem. Šeit notika arī parkveida pļavas atjaunošanas talka, kuras laikā tika novākts liekais koku un kūmu apaugums, atstājot tradicionālajai dzīvotnei atbilstošus apstākļus, ko par savu mājvietu izvēlējušies virkne retu augu un dzīvnieku, kuriem patīk dzīve parkveidīgā, saules labi izgaismotā koku stāvā, piemēram, lapkoku praulgrauzis, sila ķirzaka un zaļā dzilna.
 
Labie darbi tika dāvināti arī Irbes upei, 1 km garu posmu atbrīvojot no koku sanesumiem, tādejādi nodrošinot labvēlīgus dzīvošanas ziemeļu upespērlenei un citiem dzīvajiem organismiem, kam svarīgas upju straujteces.

Ievērojams darbs trijās talkās paveikts arī Papes dabas parkā, ezera piekrasti un tai piegulošo zemes gabalu atbrīvojot no vairāk nekā 1000 riepu, kas ir tikai neliela daļa padomju armijas militārā “mantojuma” dabas parka teritorijā. Riepu kalni bijušajā Papes poligonā saglabājušies vēl no pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidus. Tas ir padomju armijas atstātais militārais mantojums. Tolaik no riepām jūrā, Papes ezerā un tā apkārtnē veidoti gan maketi, gan tās kalpojušas kā pamats dažādu mērķu izvietošanai.

Dabas aizsardzības pārvalde izsaka pateicību visiem brīvprātīgajiem, kuri piedalījās biotopu apsaimniekošanas talkās, tostarp organizētajām brīvprātīgo grupām – uzņēmuma “BTA Latvija” darbiniekiem, kā arī Francijas koledžas Campus La Salle St. Christophe studentiem, kuri Latvijā bija ieradušies pieredzes apmaiņas braucienā par dabas aizsardzību un apsaimniekošanu.