Dabas daudzveidība dārzā

Piemājas dārzi var būt dažādi! Nereti, tiecoties pēc perfekcijas, mēs varam nodarīt pāri ne tikai vietējām augu sugām, bet arī dzīvniekiem, kuru ierasto dzīves vidi izmainām līdz nepazīšanai. Rezultātā cieš dažādu sugu īpatņi un dabas daudzveidība kopumā. Iveta, iekopjot savu mājas apkārtni Krimuldas pagastā, ir parūpējusies, lai vide būtu tīkama ne tikai pašai un meitai, bet arī mazajiem dārza iemītniekiem un viesiem.

Nokaltis koks ir dzīvības pilns

Pirms mesties dabā to “sakārtot” pēc saviem ieskatiem un gaumes, būtiski ir izzināt apkārtnes dabas vērtības. Liene un Jānis savā jaunajā īpašumā Dikļos kā īpašu vērtību saredz kritušos kokus. Veidojot dabas taku un iekopjot iepriekš pamesto īpašumu, katrs kritušais koks vai stāvošais sausais koks tiek saudzēts, jo “koki turpina dzīvot arī pēc savas nāves”.

Daudzveidīga ainava ir vērtība

Vēsture ir pierādījusi, ka mainīt ainavu ir cilvēka dabā. Mums ātri mēdz apnikt vecais un bieži gribas iekārtot vai uzbūvēt ko jaunu. Juris savā lauku īpašumā Klintaines pagastā nesteidzas mainīt piemājas ainavu un saredz to kā vērtību, jo, “kad sabrauc mazbērni, tad viņiem ir ne tikai tā nopļautā vieta, kur viņi spēlē futbolu, bet arī tāda vieta, kur aug pietiekami liela zāle, kur var pabrist”.

Dabiska pļava ir vērtība

Tie, kas apzinās, dažādo sugu sastopamību un dabisko pļavu krāšņumu, pļavā raugās daudz vērīgāk. Lauksaimniecības zemēs sastopamo savvaļas augu un dzīvnieku īstā dzīves vide ir kādreizējās dabiskās pļavas un krūmāji, kur ilgi pirms aktīvās zemkopības aizsākuma dabas daudzveidība bija daudz lielāka nekā mūsdienu intensīvi izmantotās ganībās un siena pļavās.

Līga Drustu pagastā zina, ka, vien pasmaržojot sētā zālāja sienu un tādu, kas nāk no dabiskās pļavas, varēs just milzīgu atšķirību. Dabiskās pļavas sienu pie Kundziņkroga “var bez maz likt krūzē, uzliet ūdeni un dzert”. Līgas pļava tiek pļauta, domājot par visiem, kas tajā aug, dzīvo, slēpjas vai atpūšas. Vairāk par dabisko pļavu augiem uzzini Latvijas Dabas fondā: https://www.facebook.com/watch/?v=715...

Mežs ir dabas sistēma

Cilvēku acīm nereti plašas kailcirtes var likties emocionāli nepatīkamas, bet tas var būt vēl mazāks ļaunums, salīdzinājumā ar to, kā tās nelabvēlīgi ietekmē dabas daudzveidību kopumā. Meža apsaimniekošana ir prasme uztvert un izprast mežu kā dabiski izveidojušos sistēmu, kas prasa saprātīgu un saudzējošu pieeju. Ziedonis savu ģimeni nodrošina, strādājot ar izlases cirtēm. Uzņēmējs cenšas strādāt saskaņā ar notiekošo dabā, izmantojot, nevis cīnoties pret dabas procesiem. Viņaprāt, līdztekus īpašuma vērtībai un ikdienas finanšu nodrošinājumam, ir jāsaglabā mežs šī vārda patiesā nozīmē ar visiem labumiem, ar ko tas nodrošina. “Kalna Gaviešos” nepamanīsi klasiskās kailcirtes.

Mežmala - meža mētelis

Dabas fotogrāfam Jānim kādreiz likās, ka visa lielākā dzīvība ir mežā, taču drīz vien pārliecinājies, cik dzīvības un kustības bagāta ir tieši mežmala!

Mežmala nodrošina mājvietu tādām augu un dzīvnieku sugām, kas citos apstākļos nespētu izdzīvot. Pareizi veidota un saglabāta mežmala nodrošinās plašu sugu daudzveidību, kā arī mazinās vēja postošo ietekmi, stabilizēs mikroklimatu mežā un veidos uguns barjeru.

Bīstamie skaistuļi - invazīvie augi

Everita savā piemājas dārzā Rīgā ir iepazinusi Kanādas zeltslotiņas invazīvo raksturu, ko saņēmusi “mantojumā” no iepriekšējiem zemes īpašniekiem. “Ne tikai latvānis, bet arī puķu sprigane, Kanādas zeltslotiņa, lupīnas, ir augi ar invazīvu raksturu. Tie ir smaržīgi, jauki, tomēr tur, kur aug šie augi, citiem augiem vietas vairs īsti nav.” Tāpēc pirms stādīt svešzemju augus ir svarīgi tos iepazīt, kā arī neizmest dārza atkritumus dabā. Nereti acīm tīkami svešzemju augi ārpus dārza robežām var veidot monolītas audzes, tā ievērojami samazinot vietējo augu daudzveidību. Everita sapņo par mazu pļaviņu pie mājas, tāpēc viņas plānos ir izkaisīt pļavas puķu sēklas. Pļavas puķes ir skaistas un tām nevajag auglīgu augsni. Vairāk par invazīvajiem augiem: https://www.daba.gov.lv/public/lat/da...

Kāpēc bioloģiski?

Dabā valda līdzvars, kas jāpamana un jāsaudzē. Ilzes ģimenes sirdslieta ir dārzeņi. Izrādās to ir tik daudz, ka tie vienkārši nevar apnikt! Par sintētiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem runājot, viņa saka, ka nesaprot, kāpēc ir tāds uzskats sabiedrībā, ka bez tiem nevar izaudzēt.

Dzīvie ūdeņi - upe

Ūdens ir visur – augsnē, uz zemes, ezeros, upēs un jūrās. Savā ceļā uz jūru tas atrodas nepārtrauktā kustībā. Ūdens dod mājvietu daudziem dzīvniekiem un augiem. Daži ir pilnīgi atkarīgi tikai no tekoša ūdens. Lapas, skujas un citi augu materiāli, kas iekrīt ūdenī, kļūst par barību dažādiem ūdenī dzīvojošajiem organismiem. Ūdenstecēs iekritušie mirušie koki kļūst par paslēptuvi zivīm. Koku sakņu sistēmas samazina zemes nogruvumu risku ūdensteces malās. Pieminot vien dažus veselīgas ūdensteces elementus, var saprast, ka ūdens un apkārtnes sastapšanās veido nozīmīgu lomu upju vidē. Turpinot pieredžu stāstu sērijas zaļākam īpašumam, ciemojāmies pie mākslinieka Mārtiņa Ratnika viņa vecvecāku mājās Gaujas krastos. No vienas puses Mārtiņš sevi redz kā traucēkli dabiskajiem procesiem, bet no otras – viņš “darbojas zināmā mērā kā tāds dārznieks”, jo neesot jau tā, ka tai vidē vispār neiejaucas...

Uzņēmums dara labu dabai

Kopš 2017. gada iniciatīvā #DaruLabuDabai aktīvi iesaistās un to atbalsta apdrošināšanas uzņēmums BTA. Uzņēmuma darbinieki visās trijās Baltijas valstīs ir piedalījušies gandrīz 30 dabas atjaunošanas pasākumos, kopā ar ekspertiem strādājot dažādos biotopos un kļūstot par iedvesmu citām organizācijām. Šogad sadarbībā ar BTA ir tapušas video sērijas “10 pieredzes stāsti zaļākam īpašumam”. Dalāmies ar noslēdzošo video. Iniciatīvas Daru Labu Dabai ietvaros Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un BTA Latvija atbalstu ir sagatavojuši 10 pieredzes stāstus zaļākam īpašumam. Īso video sērijas ļauj ikvienam no mums paciemoties pie cilvēkiem, kuri ikdienā pamana un ciena dabas vērtības.

 .