Iniciatīvas #DaruLabuDabai ietvaros uzņēmums DHL Express Latvia kopā ar Pasaules dabas fondu un Dabas aizsardzības pārvaldi Gaujas nacionālajā parkā piedalījās meža biotopa atjaunošanas darbos. Lai nodrošinātu meža biotopa kvalitāti nākotnē, slimību dēļ mirušo platlapju vietā tika stādīti jauni koki. Pasākuma ietvaros dalībnieki, kas vairums bija ģimenes ar bērniem, uzzināja par Gaujas senlejas ainavas vēsturi un to, kas ir ietekmējis dabiskās vides izmaiņas, kā arī par rīcībām, kas svarīgas šodien, lai saglabātu unikālās dabas vērtības.

Pasākums Gaujas Nacionālais parks/Gauja National park norisinājās kopā ar iniciatīvas lieldraugu BTA Latvija. Vairāk nekā 80 zņēmuma darbinieki kopā ar ekspertiem devās atjaunot atklāto ainavu — parkveida pļavas — Turaidas pusē. Dabas aizsardzības pārvalde veiktie priekšdarbi uzņēmuma darbinieku kuplajam skaitam sniedza iespēju darboties dabas daudzveidības saglabāšanas labā plašā teritorijā. Darbu mērķis bija novākt lieko apaugumu, lai lielie vecie lapu koki varētu turpināt būt par atvērtās ainavas elementiem, nodrošinot dzīvotni tikai šādus apstākļus mīlošām sugām, piemēram, lapkoku praulgrauzim. Uzturot dzīves telpu "lietussarga sugai", kāda ir lapkoku praulgrauzis, nodrošinām dzīvotni arī vairākiem simtiem citu sugu vecos un dobumainos lapu kokos.Pasākuma ietvaros uzņēmuma BTA darbinieki tika iepazīstināti ar parkveida pļavas biotopa īpatnībām un tā pārveidošanās vēsturiskajiem aspektiem.

Dabas aizsardzības pārvaldes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts un Pasaules Dabas Fonds organizēja Latvijā ļoti reta abinieka - smilšu krupja - biotopa atjaunošanu. Smilšu krupja dzīvotnes atjaunošanas pasākumā piedalījās ģimenes ar bērniem un reindžeri, jo darbs bija salīdzinoši viegls un drošs - sīkkociņu un krūmiņu ravēšana. Dalībniekiem bija iespēja vairāk uzzināt par reto dzīvnieku un viņa dzīves apstākļiem, par ko stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes izglītības eksperti.

Rīgas 64. vidusskolas skolēnu grupa iniciatīvas #DaruLabuDabai ietvaros piedalījās mežaino kāpu biotopu atjaunošanas teritoriju sakopšanas darbos, veidojot atklātos augsnes laukumus, vietām novācot biezo sūnu slāni. "Mežaino kāpu biotopu atjaunošanas mērķis ir kāpu mežu atjaunot tādu, kāds tas būtu attīstījies dabiskos apstākļos, kurā ir gan lauces (klajākas vietas), gan biezāki koku puduri, pamežs un dažāda vecuma koki," Agnese Jeņina, Biedrība “Baltijas krasti”. Pasākumu organizēja projekts "LIFE CoHaBit” sadarbībā ar Pasaules Dabas Fondu, Carnikavas novada pašvaldību un biedrību Baltijas krasti. Īpašs paldies skolotājiem par interesi iesaistīt skolēnus dabas atjaunošanas pasākumos!

Pasaules Dabas Fonds, Dabas aizsardzības pārvalde un Ķemeru Nacionālais parks/Kemeri National park stiprināt priekškāpas Gausajā jūdzē palīgā nāca uzņēmums Atea Global Services. Nelielā uzņēmuma vadītāju komanda izveidoja zaru pinumu žodziņus ~102 m garumā, kas palīdzēs ierobežot antropogēno slodzi, kā arī stiprinās kāpu pret eroziju. Alise Vilka, Atea Biznesa Pakalpojumu Centra vadītāja, Atea Global Services: “Mums uzņēmuma CSR Vēstnešu komandas ietvarā radās ideja kā vienu no komandas saliedēšanas pasākumu iespējām popularizēt brīvprātīgo darbu. Bet kā gan vēl labāk var ieteikt kaut ko citiem, ja ne pamēģinot to pašiem. Tā nu Atea Biznesa Pakalpojumu Centra vadības komanda devās uz savu saliedēšanās pasākumu darīt brīvprātīgo darbu Ķemeru nacionālajā parkā – nostiprināt kāpas. Bija patiess prieks redzēt kolēģu sejās smaidu un dzirdēt, ka ikviens ir gandarīts par kopā padarīto!”

Šī gada pēdējā siena talka pie Kaņiera ezera. Sagrābjam sienu un nopļautās niedres, lai saglabātu retās kaļķainās pļaviņas, kurās aug tikai tādā vidē piemērojušies augi.
Agrāk pļavas tika noganītas ar mājlopiem, bet tagad vienīgā iespēja saglabāt šo dabas vērtību krātuvi ir regulāra pļaušana, aizvācot nopļauto zāli.

Stiglovas upītes krastos atrodas dabas piemineklis “Stiglovas atsegumi” un ir Eiropas savienības nozīmes īpaši aizsargājams biotops "Upju straujteces un dabiski upju posmi".
Talka notika jau trešo gadu pēc kārtas. Kopā ar Pārvaldes cilvēkiem šoreiz strādāja Valsts meža dienesta darbinieki un vietējie- Šķilbēnu pagasta iedzīvotāji un zemes īpašnieki. Šogad attīrīts vēl viens Stiglovas upes straujteču posms, kas ir 300 metrus garš, kā arī atkārtoti iziets iepriekšējos gados tīrītais posms 1,1km garumā, kur izvākti no jauna sakritušie koki. Talkas laikā koki, kas atradās upē, sazāģēti un sakrauti virs palu līnijas, tādejādi atbrīvots upes dabiskais tecējums.
Lucija Logina, kuras zemes īpašumā atrodas viens no straujteču posmiem, talkā piedalās jau trešo reizi. Viņa atzīst, ka pašu spēkiem nav iespējams paveikt tik smagu darbu, bet kopīgiem spēkiem paveiktais priecē ne tikai cilvēka aci, bet ir arī upei tīkams. Upe sākusi čalot un ir dzīva. Upītes krastos redzamie smilšakmens atsegumi ir viena no retajām vietām pašā Latvijas austrumu daļā, kur atsedzas Ogres svītas ieži – tos apskatīt brauc gan vietējie, gan ārzemnieki.
Talkas laikā objektā izvietotas divas informatīvās zīmes “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes”, mudinot apmeklētājus neatstāt atkritumus dabas takā.

Vai zināji, ka kaļķainajos zāļu purvos ir sastopama vislielākā orhideju daudzveidība? Tomēr, lai tās tur augtu, ir nepieciešams skrajš, zems augājs.
Pasaules Dabas Fonds un Dabas aizsardzības pārvalde iniciatīvas Daru labu dabai ietvaros zāļu purvā pie Kaņiera ezera organizēja siena talku, kuras laikā, savācot nopļauto zāli, krūmus un to atvases, zāļu purvs tika pasargāts no aizaugšanas, lai šeit varētu augt un zelt daudzas retas un krāšņas zāļu purva augu sugas.
Liels paldies visiem talkas dalībniekiem! Pateicoties jums, mēs ne vien palīdzējām atjaunot vērtīgas purva augu dzīvotnes, bet jēgpilni kopā pavadījām laiku, esot dabā, to izzinot un iepazīstot.

Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija, Pasaules Dabas Fonds kopā ar Ekodizaina kompetences centra kolēģiem un brīvprātīgajiem piedalījās retā un aizsargājamā auga – dzeltenās akmeņlauzītes – dzīvotnes atjaunošanas talkā dabas liegumā “Ances purvi un meži’ pie Lukņezera. Dabas eksperti dalībniekus iepazīstināja ar paredzamajiem darbiem un to nozīmi akmeņalauzītes saglabāšanā. Talcinieki zāļu purvā grāba un nesa ārā pirms tam nopļautās atvases un niedres - tā samazinot citu augu konkurenci par gaismu un barības vielām, kas nepieciešamas dzeltenajai akmeņlauzītei.
Dzeltenā akmeņlauzīte, kas ir reta un straujāk izzūdošā augu suga Eiropā, ir iekļauta Biotopu Direktīvas II un IV pielikumā. To apdraud nosusināšana, kūdras izstrāde, kā arī gruntsūdens līmeņa pazemināšanās klimata izmaiņu dēļ. Salīdzinājumā ar kādreizējo izplatību, mūsdienās zināmo atradņu skaits Latvijā samazinājies vairākas reizes. Dabas liegumā “Ances purvi un meži”, pateicoties regulārām dzīvotnes apsaimniekošanas talkām, dzeltenās akmeņlauzītes populācija ir paplašinājusies.

Dabas liegumā “Vecdaugava” norisnājās īpašs dabiskas pļavas atjaunošanas pasākums, ko organizēja Dabas aizsardzības pārvalde, Ķemeru Nacionālais parks/Kemeri National park un Pasaules Dabas Fonds. Pļava tika atbrīvota no nopļautās zāles un krūmiem. Talkā piedalījas vairāk nekā 20 darboties gribētāju, tai skaitā brīvprātīgie no tuvējās apkaimes, par ko organizātoriem ir īpašs prieks. Dabas lieguma “Vecdaugava” teritorijā ekspertu vadībā pļava tika atbrīvota no nopļautās zāles un krūmiem, lai šeit vēl kuplākā skaitā varētu atgriezties un vairoties retie un īpaši aizsargājamie augi, arī Jūrmalas armērija. Ar katru gadu šie darbi uzlabo augšanas apstākļus retam augam jūrmalas armērijai.

Ar dažādām praktiskām aktivitātēm un neformālo izglītību veicināt jauniešu izpratni par dabu un tās aizsardzību – tāds ir pirms teju 20 gadiem Eiropā aizsāktās Jauno reindžeru kustības mērķis. Pēdējos gados arvien vairāk šajā kustībā iesaistās arī Latvijas jaunieši un šogad viņiem pievienojās reindžeri no Rāznas Nacionālā parka. Te notika arī tradicionālā Jauno reindžeru nometne, kuras laikā jaunieši piedalījās ekskursijās, orientēšanās spēlēs, gan arī talkā pie Ežezera.

Dabas aizsardzības pārvaldei sadarbojoties ar Pasaules Dabas Fondu dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala" pateicoties Colgate atbalstam notika Kurliņupes tecējuma atjaunošanas talka.

Ieskats šodienas Iecavas upes atbrīvošanas talkā. Liels paldies visiem, kas piedalījās - Dabas aizsardzības pārvalde, un Iecavas DzKS!
Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas darbinieki atkal ar prieku devās palīgā aktīvajiem Iecavas novada, Lauku māju Līčupes , Ozolaivas un Flyfishingteam pārstāvjiem lai kopīgiem spēkiem turpinātu veiksmīgi uzsākto iniciatīvu Iecavas upes atbrīvošanai no koku sagāzumiem. Šādi pasākumi nepieciešami, lai upei nodrošinātu brīvu plūdumu, tādējādi nodrošinot pašattīrīšanās procesus un novērstu barības vielu pārmērīgu uzkrāšanos vietās, kur straumes vairs tikpat kā nav. Augustā Iecavas upē paredzēta vēl viena talka, ceram, ka šī noteikti nebūs pēdējā, turklāt, Iecavas novada aktīvo cilvēku piemēram sekos arī citi, atbrīvojot arī citas lielākas un mazākas upītes visa Latvijā.

Biotopu kopšanas talkā dabas liegumā "Jaša" kopīgiem spēkiem no koku sanesumiem un sagāzumiem atbrīvotas straujteces. Darbiņš padarīts un nu upei ir brīvs tecējums. Kopumā 3 gadu garumā notika 3 talkas kopā ar Preiļu novada pašvaldību, Zemessardzes 35.kājnieku vienību un vietējiem iedzīvotājiem.
Paldies visiem, kas iesaistījās!

Pasākums, kurā vienkopus satiekas daba, literatūra, tradīcijas un kultūras mantojums - tā varētu nosaukt siena talku, kas vakar norisinājās Edvarta Virzas dzimtas īpašumos Ozolnieku novadā, vietā, kur savulaik tika sarakstīti slavenie "Straumēni".

Dabas parka "Piejūra" kāpu zonā ekspertu pavadībā tika ierobežota invazīvā svešzemju auga, Tatārijas salāta, izplatība. Pasākumā piedalījās Zemeskolas nometnes dalībnieki.

Dabas liegumā Lielupes palienes pļavas ķemeru Nacionālā parka jaunie reindžeri atbrīvoja teritoriju no invazīvā auga puķu spriganes.

Dabas parka "Piejūra" kāpu zonā ekspertu pavadībā tika ierobežota invazīvā svešzemju auga, Tatārijas salāta, izplatība. Pasākumā interesenti uzzināja par Latvijas piejūras ekosistēmu un līdzdarbojās dabas saglabāšanas labā. Dalībniekiem bija iespēja individuāli vai pāros darboties plašā kāpu teritorijā. Pasākumu organizēja un piedalījās Pasaules dabas fonds, Dabas aizsardzības pārvalde, Ķemeru Nacionālais parks, Latvijas skauti un gaidas, Ķemeru Nacionālā parka jaunie reindžeri.
Tatārijas salāts (Lactuca tatarica) ir augs, kas izplatīts Eirāzijas stepes joslā. Pēdējos gados Latvijā vietām kāpu ieplakās Tatārijas salāts ir izteikti sācis dominēt, veidojot monolītas audzes, nomācot vietējās sugas. Lai saglabātu un atjaunotu biotopus, tiek veikta aktīva Tatārijas salāta ierobežošana.

Talkā tika uzlaboti dzīves apstākļi smilšu krupim. Dabas liegums Karateri atrodas smilšu karjerā, kurš aizvien straujāk aizaug ar sīkiem kokiem - tādā veidā samazinot smilšu krupim piemērotās dzīvojamās platības.
Talkas uzdevums bija atbrīvot smilšainos klajumus no kārklus un citiem sīkiem apaugumiem.

Starptautiskajā Bioloģiskās daudzveidības dienā kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Ķemeru Nacionālo parku Pasaules Dabas Fonds veidoja zaru pinumus kāpu zemsedzes pasargāšanai no cilvēku ietekmes. Izveidoto zaru pinumu mērķis ir novirzīt cilvēku plūsmu, lai netiktu izbradātas kāpas vietā, kur ir izeja pie jūras. Ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus, tika izveidota vairāk nekā 80 metrus aizsargsētas. Pēc darbu veikšanas pasākuma dalībnieki lasīja cilvēku atstātos atkritumus.

Kurzemes reģionālās administrācijas darbinieki un Ventspils novada domes pārstāvji Ziru pagastā atēnoja Sises dižozolu. Talcinieki nozāģēja un sadedzināja krūmus, kā arī novāca kokus, kas iekļāva dižkoka vainagu. Paauga bija atjaunojusies pēc kādreiz jau veiktajiem ozola atēnošanas darbiem.
Sises dižozols ir īpaši aizsargājams koks, jo tā stumbra apkārtmērs pārsniedz 6 m. Liela izmēra veci koki, sevišķi ozoli, ir ļoti nozīmīga dzīvotne citu sugu (bezmugurkaulnieku, sūnu, ķērpju) izdzīvošanai. Tāds koks ir īpaši aizsargāta “saliņa” ar lielu bioloģisko daudzveidību.

Slīteres Nacionālā parka teritorijā dzīvo daudzas retas un aizsargājamas vaboļu sugas. Viena no tādām ir priežu sveķotājkoksngrauzis (Nothorhina muricata), kam nepieciešami veci (vismaz 150 gadus) priežu stumbri ar samērā biezu un saules apspīdētu mizu. Neskatoties uz vaboles nosaukumā ietverto nosaukumu – koksngrauzis – tā nekaitē koka augšanai, jo visās savas attīstības stadijās dzīvo tikai priežu mizā. Par vaboles klātbūtni norāda nelieli caurumiņi priežu mizā un sveķojums.
Lai veicinātu šai vabolei nepieciešamos dzīves apstākļus, Slīteres NP Sīkraga apkārtnes mežainajās piejūras kāpās talcinieki atēnoja astoņas vecas priedes, izzāģējot to tuvā augošus kokus.

Šogad pirmie dabas saglabāšanas darbi #DaruLabuDabai starptautiski nozīmīgā mitrāju teritorijā - Kaņiera ezerā.
14 cilvēki - Dabas aizsardzības pārvaldes, Pasaules Dabas fonda, ezera laivu bāzes pārstāvji un brīvprātīgie - divās vietās novāca koku un krūmu apaugumu šaurā joslā starp ezeru un mežu, kur atrodas zāļu purvs, lai atjaunotu šo reto dzīvotni. Šīs vietas labi redzamas no ceļa, tādēļ apauguma novākšana nepieciešama arī lai atvērtu ainavu.
Novāktais materiāls vienā no vietām sadedzināts turpat uz vietas, jo cita veida izvākšana tur nav iespējama, bet otrā vietā aizvākts.