Īss kopsavilkums par paveikto

2018.  |  2019.  |  2020.  |  2021.  |  2022.
Lai saglabātu dabas daudzveidību un pasargātu no aizaugšanas reto un īpašo dabas vērtību – kaļķaino zāļu purvu, Ķemeru Nacionālajā parkā pie Kaņiera ezera Vislatvijas jauno reindžeru nometnes dalībnieki iesaistījās purva augu dzīvotņu atjaunošanas siena talkā, kuras laikā tika savākta nopļautā zāle.
Galerija >>>
Ķemeru Nacionālā parka Jaunie reindžeri talko dabas liegumā Lielupes palienes pļavas, to atbrīvojot no invazīvā auga - puķu spriganes. Lielupes pļavas ir bagātas ar jumstiņgladiolām un daudzām citām vērtīgām augu un dzīvnieku sugām. Lai šīs bagātības nepazustu jau vairākus gadus Ķemeru Nacionālā parka Jaunie reindžeri cīnās un atbrīvo šo teritorija no neaicinātā "ciemiņa".
Rāznas Nacionālā parka Jaunie reindžeri kopā ar saviem draugiem, jauniešiem no Ukrainas, apkaroja invazīvo sugu – puķu sprigani Beitānu pilskalnā. Kopā ar jauniešiem strādāja arī Beitānu pilskalna atklājējs - biedrības “Kroma Kolna bruoliste” vadītājs Aleksandrs Lubāns.
Talkas dalībnieki uzzināja par svešzemju sugām, kas rada draudus bioloģiskajai daudzveidībai, par to, kāpēc jācīnās ar invazīvajām sugām un kā katrs var iesaistīties to apkarošanā.
Jaunieši no Ukrainas pastāstīja, ka arī viņu dzimtenē invazīvo sugu izplatība ir problēma, un viņi ir piedalījušies dažādos apkarošanas pasākumos.
Ar lielu interesi talkas dalībnieki uzklausīja Aleksandra Lubāna stāstījumu par pilskalniem Rāznas Nacionālajā parkā, par to, kā senie latgaļi sargāja savas zemes pirms daudziem gadu simtiem. Pēc talkas Beitānu pilskalnā jaunieši devās uz Kroma Kolnu kur apskatīja seno latgaļu ieročus un bruņojumu.
Ukraiņu jaunieši jau vairākkārt iesaistījušies Rāznas Nacionālā parka Jauno reindžeru aktivitātēs. Diāna no Čerkasiem (Ukraina) stāsta, ka viņai Latvijā ļoti patīk: ”Jums ir ļoti skaista daba. Daudz koku, daudz mežu. Esam pamanījuši, ka Latvijā rūpējas par dabu.”
Talcinieki atjaunoja un uzlaboja dabas tūrisma infrastruktūru.
Talku Dabas aizsardzības pārvalde Latgales reģiona administrācija, projekts LIFE IP LatViaNature un Pasaules Dabas Fonds kopā ar zīmolu Pernod Ricard. Talkas laikā tika ierobežotas tādas svešzemju sugas, kā sīkziedu sprigane, lupīna, kā arī citi invazīvie augi.
Talkas dalībnieki atbrīvoja kāpas zonu Kalngalē no invazīvas svešzemju sugas – Tatārijas salāta, kas izplatījies Baltijas jūras piekrastē un sācis veidot lielas audzes, un, esot agresīva tipa suga, tas apdraud Latvijas dabas daudzveidību.
Talku, kas veltīta Pasaules Okeānu dienai, rīkoja LIFE IP LatViaNature projekta cilvēki, Dabas aizsardzības pārvalde Pierīgas administrācija un Pasaules Dabas Fonds kopā ar zīmolu Biotherm.
LIFE IP LatViaNature projekta darbinieki sadarbībā ar LIFE GoodWater IP LIFE projektu programmas jubilejas talkā ravēja invazīvo puķu sprigani, lai ierobežotu tās izplatību gar un ap Raunas upi. Upju un to krastu sakopšana ir viena abu projektu sadarbības jomām, jo upes ir ne tikai Latvijas ainavas būtiska sastāvdaļa un rekreācijas vieta cilvēkiem, bet arī migrācijas koridors invazīvajām sugām.
Turpinot sadarbību ar aktīvajām Swedbank komandām, tika organizēts izglītojošs pasākums Dabas parkā "Piejūra", kur kopā ar Pasaules Dabas Fonda, Carnikavas domes un Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertiem talcinieki iesaistījās kāpu biotopa atjaunošanas darbos. Apmēram 20 m2 laukumā tika noņemts sūnu slānis. Atsegtā smilts kalpos par iespēju retām ķērpju sugām atgriezties piejūras biotopā. Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja uzzināt par kāpās mītošajiem augiem un bezmugurkaulniekiem.
Turpinot sadarbību ar aktīvajām Swedbank komandām, tika organizēts izglītojošs pasākums ĶNP Dunduru pļavās, kur talcinieki palīdzēja vākt nost veco žogu un uzlikt jauno. Kopumā, spītējot lietum un vējam, tika sakārtoti ap 400 m žoga. Pasākuma ietvaros dalībnieki no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzzināja par dabisko zālāju nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanai Latvijā.
Nedēļas izskaņa pie mums, Ķemeru Nacionālajā parkā atkal pagājusi ļoti rosīgi - kopā ar Pasaules Dabas Fondu Jaunķemeru kāpās, čaklais un saliedētais Swedbank Latvia kolektīvs, turpināja cīņu ar invazīvo sugu - krokaino rozi. Šī bija lieliska iespēja kopīgi pārliecināties, ka "Daru labu dabai" ir ne tikai kopīgs darbs - tā ir iespēja zinošu speciālistu pavadībā nokļūt dabai pavisam tuvu, ieraugot un uzzinot daudz kā jauna.
Pa ziemu Līgatnes dabas takās uz celiņiem un takām bija sakritis daudz dažāda resnuma zaru. Paldies SWEDBANK Latvija un Pasaules dabas fonda darbiniekiem, kuri čakli palīdzēja tos ievilkt dziļāk mežā, lai tie varētu netraucēti sadalīties un kļūt par mājām dažādām vabolēm, sēnēm un citiem organismiem.
Brīvprātīgie atbrīvo kāpas no krokainās rozes.
ERASMUS+ programmas dalībnieki no dažādām valstīm turpināja atbrīvot kāpas no krokainās rozes.
Labiekārtošanas darbri Līgatnes dabas takās Pasaules Dabas Fonda partneru Swedbank kolektīva viena no komandām devās uz Līgatnes dabas takām, lai iedalītos jaunās vāveres mājas apzaļumošanas darbos. Apzaļumošanas pamatā bija citur parka teritorijas mežā paņemtās zemsedzes pārlikšana smilšainainajā laukumā ap jauno būvi. Darbi veicās ļoti raiti, tāpēc talcinieki iesaistījās arī jaunās rododendru takas izbūves darbos - takas vietā tika izplēstas saknes un bērta smilts.
Daru Labu Dabai iniciatīvas pasākums norisinājās Ogres Zilajos kalnos. Pasaules Dabas fonds kopā ar partneriem Swedbank palīdzēja dabas teritorijas apsaimniekotājiem sakārtot Dubkalnu ūdenskrātuves krastus, novācot nelegāli izveidotās ugunskura vietas. Kopumā krastos tika atrastas un aizvāktas vairāk nekā 20 ugunskura vietas. Teritorijā ir iekārtota speciāla ugunskura vieta, taču cilvēki mēdz turpināt tos kurināt piekrastē. Nelegālās ugunskuru vietas veicina vēlmi piekopt neatļauto paradumu.
Turpinām cīņu ar invazīvo sugu - krokaino rozi.
Ķemeru nacionālais parks un Pasaules Dabas Fonds Jaunķemeru kāpās, sadarbībā ar Swedbank Latvia kolektīvu turpina sadarbību cīņai ar invazīvo krokaino rozi. Līdzīgi kā katru reizi, dalībniekiem tika sniegta iespēja piedalīties arī izglītojoša viktorīnā.
Ķemeru nacionālais parks un Pasaules Dabas Fonds Jaunķemeru kāpās, sadarbībā ar Swedbank Latvia kolektīvu uzsāk kopīgo cīņu ar invazīvo krokaino rozi.
Pirms talkošanas dalībniekus uzrunāja eksperti un talka noslēgumā tika organizēta izglītojoša vikrotīna par dabas daudzveidību. Kopumā uzņēmums apkaroja invazīvo augu trīs reizes viena mēneša laikā un sniedza ievērojamu ieguldījumu kāpu attīrīšana no nevēlamas sugas.
Šo vērtīgo darbu ERASMUS+ programmas projekta "We only have one planet" ("Mums ir tikai viena planēta") ietvaros veica jaunieši no Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas kopā ar sadarbības partneriem no Igaunijas, Dānijas, Portugāles un Islandes. Šī projekta galvenie mērķi ir skolēnu vides apziņas veidošana, daloties ar dalībvalstu labās prakses piemēriem vides saudzēšanas jomā, iepazīstot vides problēmas un popularizējot videi draudzīga dzīvesveida piemērus. Vislielākais paldies visiem talciniekiem, un aicinām labus darbus dabai darīt arī turpmāk!
Talcinieku darbs bija ieguldījums dabas parka Adamovas ezers dabas vērtību saglabāšanā.
Kopā ar Mjūricas Nacionālā parka pārstāvjiem savācam nozāģētos krūmus.
Paldies aktīvajiem skolniekiem un skolotājām, kuri kuplā pulkā pulcējās Vecdaugavas pļavās, lai savāktu tur izmestos un atstātos atkritumus.
Lai atjaunotu kādreizējo mazo zīriņu populāciju Kurzemē, Dabas aizsardzības pārvalde uzstādīja pagaidu norobežojumus Ķikana un Irbes upes grīvā. Vēl 2014. gadā Irbes grīva bija nozīmīga mazā zīriņa ligzdošanas vieta Latvijā un visā Eiropā, bet šobrīd tā vairs nav. Tomēr dabā katrs augs vai dzīvnieks, tostarp putns, pilda noteiktu funkciju. To saudzēšana, īpaši vairošanās laikā, ļauj saglabāt pilnvērtīgu barības ķēdi, nodrošinot līdzsvaru starp sugām, nedzīvo dabu un cilvēku.
Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas darbinieki kopā ar projektu LIFE IP LatViaNuture un Pasaules dabas fondu, sadarbojoties ar Erasmus+ projekta “Brīvprātīgais darbs un aktīva pilsoniskā līdzdalība” ietvaros, kur brīvprātīgi talkoja vairāk nekā 40 vidusskolēni no Latvijas, Rumānijas, Kipras, Polijas, Itālijas un Bulgārijas, piedalījās Kaņiera ezera talkā, atjaunojot Latvijā reti sastopamo dzīvotni - kaļkainie zāļu purvi.
Galerija >>>
Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki, Pasaules Dabas fonda pārstāvji un brīvprātīgie atbrīvoja no apauguma Latvijā aizvien retāk sastopamos kaļķainos zāļu purvus, kuru saglabāšana lielā mērā šobrīd ir atkarīga no cilvēka roku darba.
Galerija >>>
Talkā piedalījās Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas administrācijas un Lubāna mitrāja informācijas centra darbinieki, brīvprātīgie palīgi no Barkavas, kopā 16 talcinieki. Kopīgiem spēkiem nopļautas un novāktas niedres 1,5 ha lielā platībā pie Rēzeknes ietekas Lubānā. Viens no veidiem augu atlieku savākšanai ir sauso augu atlieku nopļaušana no ledus. Niedru pļaušanai ziemā ir priekšrocības: nav radīts kaitējums ekosistēmai, nopļautās niedres ir bez grūtībām savācamas, jo ir sausas un viegli transportējamas krastā. Niedru pļaušana veikta, lai samazinātu ezera apaugumu ar niedrēm, veicinātu lēnāku organiskā materiāla uzkrāšanos un viļņošanās efekta pastiprināšanu. Lubānā ir blīvas niedru audzes un notiek dūņu veidošanās no atmirušajiem ūdensaugiem, arī niedrēm. Ezera piekrastes minerālgrunts pārklājas ar detrītu un dūņām. Pirms iedambēšanas pavasara plūdos ūdensaugu atliekas tika aizpludinātas prom, un neuzkrājās ezerā. Tagad tās paliek uz vietas, veido nogulumu slāni visā ezerā, kurš vēja ietekmē uzduļķojas, samazina ūdens caurredzamību.
Galerija >>>
Ķemeru pamatskolas skolēni palīdz apkarot invazīvo augu (goblapu spireja) Ķemeru kūrorta parkā, līdzās vēsturiskajai meža sēravota “Vardīte”.
Galerija >>>
Dabas liegumā “Ojatu ezers” no sausajām niedrēm atbrīvota Ojetu ezera austumu daļa, kur raksturīga minerālgrumts piekraste. Te aug Dortmaņa lobēlija un gludsporu ezerene. Niedres pļaujamas ne gan veģetācijas periodā, gan arī ziemā, lai mazinātu nogulšņu uzkrāšanos ezera minerālgrunts piekrastē. Niedru atmirušais slānis pārklāj sīkās augu rozetes, tādējādi samazinot to augtspēju.
Galerija >>>
Ķemeru Nacionālajā parkā, pie Kaņiera ezera tika novākti krūmi.
Galerija >>>