Īss kopsavilkums par paveikto

2018.  |  2019.|  2020.  |  2021.  |  2022.  |  2023.
Šī bija mūsu Ziemassvētku dāvana dabai Ķemeru Nacionālajam parkā, kuru kopīgi sniedza Pasaules dabas fonds ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Jūrmalas jūras skautiem un gaidām, Ķemeru Nacionālā parka jaunie reindžeriem, un PDF vēstnieci Kristīni Garklāvu, mūziķi Jöran Steinhauer, Edgars Feščenko un citiem brīvprātīgajiem - labo darbu darītājiem! Kaņiera pilskalna zāļu purvam dāvinājām labākus apstākļus kadiķu audzēm un atbrīvojām teritoriju no purvam neraksturīga apauguma, lai palīdzētu saglabāties tām unikālajām sugām, kas ir raksturīgas šim biotopam. Ģimenēm ar bērniem bija ierīkota īpaša telts, kur mazākie dalībnieki varēja sildīties pie uguns un piedalīties izglītojošās radošās darbnīcās. Paldies visiem 60 dalībniekiem par brīnišķīgo veikumu!

Fotogalerija >>>
Pasaules Dabas Fonds un Rīnūžu vidusskolas 10. klases kolēni kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi Ķemeru Nacionālajā parkā strādāja izzūdošās sugas - Igaunijas rūgtlape - labā. Retās puķes saglabāšai tika turpināti vasarā iesāktie darbi, abrīvojot purvaino pļavu no apauguma - tika vākti iepriekš nocirstie krūmi, krauti kaudzēs un dedzināti. Dabas daudzveidības saglabāšanas darbi tika paveikti iecerētā apjomā un noslēgumā jaunieši un pārējie talcinieki tika cienāti ar siltu zupu.

Fotogalerija >>>


Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki kopā ar Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta iedzīvotājiem atbrīvoja no krūmiem un atvasēm Mākoņkalna augšējo daļu, atverot skatam ainavu ar Rāznas ezeru un Andrupenes mežu masīvu.

Fotogalerija >>>
Jau vairāk kā 10 gadus Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas darbinieki Patriotu nedēļā gatavo dāvanu Latvijai – kādu sakoptu dižkoku. Šogad izvēle krita uz Ciblas novada Eversmuižu. Te pils tuvumā aug dižena vīksna (4,15m), dūšīga parastā apse (3,70m), kā arī vairāki resni ozoli – veci, bioloģiski vērtīgi koki un potenciāli dižkoki. Turpat atrodamas arī divas Kapu kalna dižpriedes (2,65m un 2.59m), bet tām augšanas apstākļi labi. Savukārt dižvīksnas un dižapses vainaga projekcijā saauguši krūmi un koku atvases. Teju 30 talcinieku- Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki, Ciblas pagasta pārvaldes vadītājs un vietējie iedzīvotāji darbojās Ilžas upītes krastā, lai atēnotu šos kokus.
Fotogalerija >>>
Latvijas Jūras administrācijas darbinieki 8. novembrī pilnveidoja zināšanas Pasaules Dabas Fonda un Dabas aizsardzības pārvaldes rīkotajā vides izglītības seminārā ”Piejūras vides saglabāšanas iespējas”, kura ietvaros tika veikti arī dabas daudzveidības saglabāšanas darbi, lai atbrīvotu Ķemeru Nacionālā parka Jaunķemeru pludmali no invazīvas sugas - krokainās rozes.
Mūsu galvenais uzdevums bija izravēt no kāpām invazīvo krokaino rozi, kura dabiski ir izplatīta Austrumāzijā, lai atbrīvotu vietu jutīgākām piekrastes augu sugām, piemēram, smiltāju neļķei vai tumšsarkanajai dzeguzenei, kuras šobrīd jūtas apdraudētas pat šeit – īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Krokainā roze Latvijas kāpās kādreiz tika stādīta ar nodomu, lai ierobežotu jūras apmeklētāju pārvietošanos pa kāpām, vasarā ar krāšņiem ziediem priecētu apmeklētāju acis un pasargātu kāpas no krasta erozijas. Taču tikai nesen esam sapratuši, ka krokainā roze Latvijas dabā nav iederīga un nomāc vietējos augus.
Dabas daudzveidības saglabāšanas darbu dalībnieki pasākumu novērtēja atzinīgi un izteica vēlmi arī turpmāk iesaistīties dabas saglabāšanas darbos kopā ar ģimenes locekļiem.

Fotogalerija >>>
Dabas parkā “Laukezers” Ildzenieku ezera DR krastā notika atjaunošanas darbi Latvijai retajā purvu biotopā “Pārejas purvi un slīkšņas”. Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki, zemes īpašnieks, Krustpils novada pašvaldības pārstāvji un Daugavpils Universitātes studenti purvu ekspertes vadībā 0,8 ha platībā izpļāva, izcirta un izvāca niedres, sīkas priedītes un krūmus. Pārejas purvi un slīkšņas Latvijā aizņem vien ~8500 ha. Purvs dabas parkā ‘Laukezers” ir unikāls ar to, ka veidojas ezera palienē. Diemžēl tas aizaug ar niedrēm, krūmiem un parasto priedi.

Fotogalerija >>>
PGaujas Nacionālajā parkā palieņu pļavās pie Zvārtes ieža notika apauguma novākšana. Pasaules dabas fonds, Dabas aizsardzības pārvalde un brīvprātīgie turpināja vasarā iesāktos darbus un atbrīvoja pļavu no krūmiem, lai saglabātu šīs dzīvotnes raksturīgo dabas daudzveidību. Pasākuma dalībnieki laipni tika uzņemti Zvārtes ieža informācijas namiņā, kur kūrās kamīns un pēc darba organizatori visus cienājā ar siltu dārzeņu zupu.

Fotogalerija >>>
Pasaules dabas fonds kopā ar uzņēmumu BTA un Dabas aizsardzības pārvaldi strādāja Gaujas Nacionālajā parkā, piedaloties Latvijā reta purva biotopa kopšanas darbos. Rakšu purvs pēc ES klasifikācijas atbilst - Minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi. Šim purviņam ir raksturīgi neizteikti avotiņi gar dienvidu malu un strauts gar ziemeļu malu, kurā tiek savākts ūdens. Diemžēl, purvs pakāpeniski aizaug. Notiek ekspansīvo augu sugu izlpatība, galvenokārt parastās niedres Phragmites australis. Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki veica pļaušanas darbus, bet brīvprātīgie pasākuma dalībnieki tās novāca apmēram 0,64h platībā.  Šogad šis bija trešais bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas pasākums dabā kopā ar uzņēmumu BTA.

Fotogalerija >>>
Pasaules dabas fonda, uzņēmuma BTA un Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki strādāja Ķemeru Nacionālajā parkā, piedaloties kadiķu audzes atbrīvošanas un Kaņiera ezera laipas labiekārtošanas darbos. Pasākuma dalībnieki novāca sienu, izcirta krūmu un zaru apaugumus, sagatavoja kaudzes dedzināšanai ziemā.

Fotogalerija >>>
EUROPARC konferences dalībnieki no Velsas, Skotijas un Anglijas Krustkalnu dabas rezervātā labiekārtoja Krāku avota dabas taku un jauca bebru dambjus.
17 cilvēki no Velsas, diviem Skotijas un astoņiem Anglijas nacionālajiem parkiem Slīteres Nacionālajā parkā piedalījās virsāju biotopu kopšanā Kolkas tuvumā, krūmu apauguma novākšanā Tamnītes pļavās, kā arī iemēģināt roku bebru dambju nojaukšanā Zvejnieku pļavās.
Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki, Iecavas novada pašvaldības pārstāvji, vietējie uzņēmēji un aktīvie iedzīvotāji kopīgā darbā atbrīvoja Iecavas upes plūdumu no sakritušajiem kokiem. Darbi notika divās vietās – vispirms “iesildīšanās” pie Pleču tilta, kur izdevās likvidēt divus vidēji lielus koku sagāzumus, bet lielākā darbošanās izvērtās pāris kilometru tālāk – vietā, kuru vietējie raksturoja, kā daudz kritiskāku.
Fotogalerija >>>
Talkas laikā Stiglovas upes gultne un dabas taka tika atbrīvota no sakritušajiem kokiem un sanesumiem. Tie zāģiem tika sazāģēti un sakrauti virs palu līnijas. Talkā piedalījās 19 cilvēku - Dabas aizsardzības pārvaldes, Viļakas novada muzeja darbinieki, Šķilbēnu pagasta iedzīvotāji un biedrības “Latgaļu sāta” pārstāvis. Talkotāju pulkā bija arī saldūdens biotopu eksperte Lauma Vizule-Kahovska, kura stāstīja par aizsargājamiem biotopiem un kopšanas pasākumu nepieciešamību, kā arī uzraudzīja veicamos darbus. Tika atstāti arī daži pārkārušies un upes gultnē iekrituši koki, lai nodrošinātu zivju slēptuves un bioloģisko daudzveidību. Šogad attīrīts 480m garš posms.
Septembra pirmā sestdiena Ķemeru Nacionālajā parkā aizritēja darbīgi – Dabas aizsardzības pārvaldes un Pasaules dabas fonda rīkotajā kopīgajā talkā, iniciatīvas “Daru labu dabai” ietvaros talcinieki sakopa Vēršupītes krastus un atjaunots arī tās tecējums.
Talkā piedalījās skaistumkonkursa “Miss Scuba 2019” dalībnieces un Pasaules dabas fonda vēstniece Kristīne Garklāva kā arī mūzikas grupas “Aarzemnieki” solists Jorans Šteinhauers kopā ar draugiem no Vācijas.
Talcinieki devās cīņā ar puķu sprigani - invazīvu augu, kas straujiem soļiem cenšas pārņemt Vēršupītes krastus un Dumbrāja laipas apkārtni, nomācot it visu savā ceļā. Talkā paveiktais nodrošinās, ka pavasarī Vēršupītes krastos atkal varēs vērot vizbulītes, purva purenes un citus dabiskam palieņu mežam raksturīgos augus nevis tikai vienlaidus sulīgu zaļu stublāju klājienu.
Būtisks talkā paveiktais darbs ir bebru dambju novākšana, kas bija pilnībā nosprostojuši Vēršupītes gultni un apturējuši upītes tecējumu.

Fotogalerija >>>
Talkas laikā no apkārt apaugušiem sīkajiem kokiem un krūmiem tika atbrīvoti astoņi dižozoli Lonastes upes krastos. Četru ozolu apkārtnē, kas jau iepriekšējā gadā tika atbrīvota no apauguma, talcinieki nopļāva ataugušās krūmu atvases. Savukārt upes piekrastes līkumos no jauna tika atklāti un uzmērīti vēl četri diži ozoli. Pēc koku un krūmu nociršanas un izvākšanas no ozolu vainagiem, skatam pavērās dižkoku varenie stumbri.
Tika sakopta teritorija gan pie dabas taku mazāko iemītnieku voljēriem, gan pie saimniecības ēkām, kā arī pastaigu taku malas un atpūtas vietas.
Zāļu purvā Kaņiera ezera apkārtnē, Ķemeru Nacionālajā parkā tika savākta nopļautā zāle, krūmi un atvases.
Piedaloties speciālistiem un zemju īpašniekiem, Rāznas Nacionālā parka teritorijā Čornajas pagasta Tilīšos norisinājās niedru pļaušana Rāznas ezerā. Talkā nāca biedrība “Lubāna vilnis”, ierodoties ar niedru pļāvēju - uz laivas uzmontētu pļaujmašīnu. Ezerā izpļautos ūdensaugus vajadzēja izcelt no ezera un šajā darbā ļoti noderēja talkotāju – vietējo iedzīvotāju palīdzīgās rokas.
Nopļauta pļava, izzāģēti krūmi un viss savāktais iznests no dzeltenās akmeņlauzītes dzīvotnes.
Pirms gada dabas liegumā ''Jaša'' Preiļu novadā notika Jašas upes sakopšanas talka. Jašas upes straujtece ir īpaši aizsargājams Eiropas nozīmes biotops, kas ir mājvieta vairākām specifiskām sugām, tāpēc ir svarīgi, lai upes tecējums nebūtu nosprostots.
Šogad Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti, nozares eksperti, novada pašvaldības pārstāvji un zemessargi kopīgiem spēkiem attīrīja vēl 600 metrus garu Jašas upes posmu.
Turpinot iepriekšējā gadā uzsākto darbu, tika savākta nopļautā zāle, paplašinot vērtīgo zālāju platību.
Dabas aizsardzības pārvalde, Ķemeru Nacionālā parka jaunie reindžeri un Pasaules Dabas Fonda brīvrātīgie jaunieši Zemes pārtēriņa dienu pavadīja dabas daudzveidības uzlabošanas darbos Ķemeru Nacionālajā parkā. Darbi sākās sausieņu zālājā, kas robežojas ar palieņu zālāju. Tur tika vākts siens un zari grupēti kaudzēs dedzināšanai rudenī. Pasākuma ietvaros citviet iepazinām Igaunijas rūgtlapi, kas ir sastopama tikai 2 vietās Latvijā un ir ierakstīta Sarkanajā grāmatā. Tika veikta kādreizējās pļavas atbrīvošana no zariem, veicinot šī auga izplatību.
Fotogalerija >>>
Engures novadā Pilkās, Ķemeru Nacionālajā parkā sausajos zālājos tika savākta nopļautā zāle.
Zāļu purva atbrīvošana no niedru un krūmu apauguma, grābšana, nonešana.
2,2 km garā posmā no Saunaga līdz Vaidei pelēkās kāpas biotopā izravēti līdz 30 cm gari priežu sējeņi.
Pasaules dabas fonds kopā ar uzņēmumu Factset un Dabas aizsardzības pārvaldi Ķemeru nacionālā parka Dunduru pļavās veica taurgovju un Konik zirgu vecā ganību aploka žoga demontāžas darbus. Tie ietvēra: drāts noņemšanu un sarullēšanu, elektriskā gana stiprinājumu noņemšanu no stabiem, stabu novākšanu un caurumu aizbēršanu.
Darbu veicēji nenobijās no mainīgā laika, un drosme atmaksājās - lietus talciniekus gandrīz netraucēja un tika novākts žogs ~800m garumā. Pasākuma ietvaros Factset darbinieki uzzināja par lielo zālēdāju nozīmi dabisko pļavu atjaunošanā, uzturēšanā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Talcinieki spēkus atguva sātīgās vakariņās lapenē pie Meža mājas.
Fotogalerija >>>
Pasaules dabas fonds kopā ar uzņēmumu Coca-Cola un Dabas aizsardzības pārvaldi strādāja Gaujas nacionālajā parkā, piedaloties Zvārtes ieža sakārtošanas un labiekārtošanas darbos. Pasākuma dalībnieki izcirta krūmu un zaru apaugumus palieņu pļavā, novāca sienu, atjaunoja bērnu laukumiņu, kā arī izzināja pļavas augus izzinošā aktivitātē.
Fotogalerija >>>
Pasaules dabas fonds kopā ar uzņēmumu Pernod Ricard un Dabas aizsardzības pārvaldi strādāja Gaujas nacionālajā parkā, piedaloties parkveida pļavu atjaunošanas un Gūtmaņa alas labiekārtošanas darbos. Pasākuma dalībnieki izcirta krūmu un zaru apaugumus, tīrīja grāvjus, atjaunojot ūdensteci, ka arī stiprināja nobradātās pieejas pie avotiem.
Fotogalerija >>>
Dabas aizsardzības pārvaldes (Pārvaldes) iniciatīvā “Daru labu dabai” Veselības ministrijas darbinieki no invazīvā svešzemju auga – Tatārijas salāta – atbrīvojuši 0,3 ha lielu kāpu posmu Vakarbuļļu pludmalē. Darbi paveikti dabas parka “Piejūra” teritorijā, tā pasargājot Latvijas piekrasti no tai raksturīgo augu sugu izzušanas. Kopumā talkas laikā izdevies izravēt 1050 litru jeb 300 kg invazīvās sugas.
Atzīmējot bioloģiskās daudzveidības dienu, Pasaules dabas fonds kopā ar uzņēmumu BTA un Dabas aizsardzības pārvaldi strādāja Gaujas nacionālajā parkā, piedaloties parkveida pļavu atjaunošanas darbos. Pasākuma dalībnieki vāca krūmu un zaru apaugumus parkveida pļavā un tīrīja Vējupīti no tajā sakritušajiem kokiem.
Fotogalerija >>>
Uzņēmuma “TET Latvia” pārstāvji talkā no atkritumiem attīrīja Ķemeru Nacionālā parka teritorijā plūstošo Sloceni. Tīrīšanas darbi paveikti aptuveni 2 km garā Slocenes posmā. Kopumā savākti vairāk nekā 600 litri sadzīves atkritumu.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta un Pierīgas reģionālās administrācijas pārstāvji savāca vairāk nekā 1000 litru sadzīves un lielgabarīta atkritumu, tostarp mašīnu un traktoru riepu, dzelzs mucu u.tml. dabas liegumā “Mazā Baltezera salas”, savukārt pēc labā darba uzstādīja teritorijā vairākas kampaņas “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!” zīmes, kas aicina dabā ienestos atkritumus nogādāt tuvākajā atkritumu urnā, nevis atstāt turpat.
Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Ventspils novada Tārgales un Ances pašvaldībām piedalījās talkā, lai "sakoptu" Irbes upes krastus. Sakopšana nozīmēja atkritumu savākšanu gan no upes krastiem, gan pašā upē, ko diemžēl ir atstājuši ūdenstūristi, kas apmeklē dabas liegumu "Ances purvi un meži" caur kuru tek gleznainā Irbes upe. Talkā piedalījās Pārvaldes darbinieki, pašvaldību darbinieki, pagastu ciemu iedzīvotāji, kā arī LVM pārstāvji, kopā 30 cilvēki, savācot vairākus maisus ar atkritumiem 3 m3 apjomā.
Atašienē no krūmiem un saaugušajām atvasēm tika atbrīvota koku aleju no Atašienes uz Marinzejas muižu. Aleja ir ainavisks objekts un, to sakopjot, tā varētu kalpot arī kā dabas taka gājējiem un velobraucējiem.
Lielās Talkas ietvaros dienas aprūpes centra "Ķemeri" pacienti un darbinieki savāca atkritumus Dūņu ceļa malās. Rezultātā tika savākti 3 maisi sadzīves atkritumu un 3 maisi plastmasas.
50 Pumpuru vidusskolas skolēni apkaroja invazīvo sugu – krokaino rozi (Rosa rugosa), Jaunķemeros, piekrastes meža zonā Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Krokainā roze negatīvi ietekmē vietējas augu un dzīvnieku sabiedrības un biotopus, stipri samazinot vietējo sugu daudzveidību. Visjūtīgākie ir piejūras kāpām raksturīgie augi. Pludmalēs, kur aug krokainā roze, samazinās arī atpūtai piemērotu vietu platības.
Dabas aizsardzības pārvaldes projekta “Life CoHaBit” (“Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra””) pārstāvji kopā ar Pierīgas reģionālas administrācijas darbiniekiem Mangaļsalā nostiprināja 80 m garu piejūras kāpu posmu. Talkā tika veidoti priežu pinumu žodziņi erozijas apdraudēto kāpu stiprināšanai, antropogēnās slodzes mazināšanai un apmeklētāju plūsmas regulēšanai.
11 dalībnieki turpināja atbrīvot no krūmiem un kokiem jaunatklāto Beitānu pilskalnu, kopjot, saglabājot un daudzinot ne vien dabas, bet arī kultūrvēstures bagātības Rāznas Nacionālā parka teritorijā.
Ķemeru Nacionālajā parkā no kokiem un krūmiem atbrīvoja Kaņiera ezera piekrastē esošo kadiķu audzi. Talcinieki iejustās arī namdaru lomā, palīdzot Dabas aizsardzības pārvalds darbiniekiem savest kārtībā tūristu iemīļoto Kaņiera niedrāja (pontonu) laipu, kas pērnā gada novembrī cieta no vandālisma.
Dabas liegumā "Ances purvi un meži" Irbes upes krastos turpinājās 2018. gadā iesāktais darbs dižozolu atbrīvošanai no krūmiem zaru vainagos ieaugušiem kokiem.
Dabas liegumā "Randu pļavas" tika pļautas niedres un tad veidotas niedru skulptūras, tādejādi samazinot niedru klājumu putnu ligzdošanas vietās un atbrīvojot vietu arī augiem.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības brīvprātīgie turpināja iniciatīvā “Daru labu dabai” iesākto Kaņiera ezera apkārtnes un salu atbrīvošanu no liekā niedru un krūmu apauguma. Darbi noritēja uz vienas no Kaņiera ezera mākslīgajām salām - Pakava salas - un nākotnē veicinās labvēlīgākus ūdensputnu ligzdošanas apstākļus.
Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniki kopā ar uzņēmuma "Lattelecom" brīvprātīgajiem atkrūmoja Kaņiera ezera piekrastes kaļķaino zāļu purvu teritoriju.
Dabas liegumā "Lubāna mitrājs" no krūmiem atbrīvotas dīķos mākslīgi veidotās salas, tā radot putnu ligzdošanai piemērotus apstākļus.
Atzīmējot Starptautisko Mitrāju dienu, Dabas aizsardzības pārvalde brīvprātīgajiem organizēja īpašu mitrāju saglabāšanas pasākumu Ķemeru Nacionālajā parkā “Mitrāju dienas talka Ķemeros - iepazīt mitrājus, tiem palīdzot”. Tajā iniciatīvas “Daru labu dabai” ietvaros kopīgiem spēkiem no kokiem un krūmiem tika atbrīvots Kaņiera ezera piekrastē esošais kaļķainais zāļu purvs, tā izveidojot labvēlīgākus augšanas apstākļus kadiķu audzēm.
Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar jaunajiem reindžeriem aizvadītajā nedēļā turpināja pērn iesākto Kaņiera pilskalna apkārtnes sakopšanu, novācot teritorijā lieko koku un krūmu apaugumu.